PASAULES RELIĢIJAS
Kristinusko: 2,382 miljardia (31,11%)
Islam: 1,907 miljardia (24,9%)
Sekularismi/Uskonnottomuus/Agnostismi/Ateismi: 1,193 miljardia (15,58%)
Hindulaisuus: 1,161 miljardia (15,16%)
Buddhalaisuus: 506 miljoonaa (5,06%)
Kiinalainen kansanusko: 394 miljoonaa (5%)
Etniset uskonnot: 300 miljoonaa (3%)
Afrikan perinteiset uskonnot: 100 miljoonaa (1,2%)
Sikhiläisyys: 26 miljoonaa (0,30%)
Spiritismi: 15 miljoonaa (0,19%)
Juutalaisuus: 14,7 miljoonaa (0,18%)
Bahai-usko: 5 miljoonaa (0,07%)
Jainalaisuus: 4,2 miljoonaa (0,05%)
Šintolaisuus: 4 miljoonaa (0,05%)
Cao Dai: 4 miljoonaa (0,05%)
Zarahustralaisuus: 2,6 miljoonaa (0,03%)
Tenrikyo: 2 miljoonaa (0,02%)
Animismi: 1,9 miljoonaa (0,02%)
Uuspakanallisuus: 1 miljoona (0,01%)
Unitarismi: 800 tuhatta (0,01%)
Rastafarilaisuus: 600 tuhatta (0,007%)
MITÄ USKONTO ON? MUUTAMIA MÄÄRITELMIÄ
KAS IR RELIĢIJA? DAŽAS DEFINĪCIJAS
Faktu enciklopēdija:
"Universāla parādība, ko raksturo ticība pārdabiskai un ar to saistītai uzvedībai un svētuma pieredzei."
Otavas lielā enciklopēdija:
"Cilvēka praktiskās attiecības ar pārcilvēcisko dievišķo spēku vai spējām, kas, pēc viņa domām, galu galā kontrolē viņa mērķus un likteni."
EAHoebel:
"Reliģija ir ticība pārdabiskajam."
JBPratt:
"Reliģija ir indivīdu un grupu nopietna sociālā attieksme pret varu vai spēkiem, kurus viņi uzskata par tādiem, kas galu galā regulē viņu centienus un likteņus."
Reliģija ir cilvēces īpašība
Cilvēkiem vienmēr ir bijusi reliģija visā viņu vēsturē. Cilvēks ir vēlējies nodoties kādai būtnei vai varai, kas ir lielāka par sevi, un stāties pretī šai pārdabiskajai eksistencei savā dzīvē. Šajā saistībā ir savstarpīgums. Es tev kalpošu, tu piepildīsi manas vēlmes un vajadzības. Nododoties Dievam / dieviem, cilvēks ir spējis zināt, kas ir pareizi un nepareizi, jo pārdabiskais ir izteicis viņa gribu. sabiedrībā ir bijusi tāda pati izpratne par labo un ļauno. Šīs zināšanas par labo un ļauno ir nodotas nākamajai paaudzei mutiski un vēlāk rakstiski. Dzimst svētās grāmatas.
Reliģija atbild uz jautājumiem, ko cilvēki vienmēr, neatkarīgi no laika un vietas, ir uzdevuši Kā radās pasaule? Kas es esmu? Kas es esmu bijis pirms dzimšanas? Kas ar mani notiek pēc nāves? Kāds ir manas dzīves mērķis? Kāpēc man ir nelaimes, ciešanas, kuras es pats neesmu radījis? Tomēr cilvēks 21. gadsimtā uzdod šos jautājumus un meklē atbildes uz tiem. Mēs runājam pamatjautājumi un patiesības meklētāji . Mūsdienu cilvēks meklē atbildes no vairākām reliģijām. Svešu reliģiju iepazīšana palīdzēs izprast arī savu reliģiju.
Šajās lapās ir stāstīts par dažādu reliģiju sniegtajām atbildēm.
Reliģiju rezultātā pasaulē ir sasniegts daudz labu lietu: pašaizliedzīga darbība citu labā, pasaules iespaidīgākie mākslas darbi, mūzika, literatūra, arhitektūras dārgumi.
Kad valdnieki ir uztvēruši reliģiju kā ieroci, cilvēkus velk šausminošas darbības vienam pret otru. Tik pretrunīgi, bet tik skumji patiesi: Reliģija ir ļoti noderīgs līdzeklis naida izraisīšanai ticīgos dažādos veidos.
Ir svarīgi zināt dažādas reliģijas,
jo viņi runā par lietām, ko cilvēki ir svētījuši.
Dažas lietas nodara tik lielu ļaunumu kā aizvainojumi, ko cits cilvēks uzskata par svētu.
Reliģija ir daļa no cilvēka patības.
Reliģiju būtības mīnuss ir to tieksme norobežoties un nošķirt sevi. Taču arī mūsdienu pasaulē ir mēģināts pāriet uz starpkonfesionālu dialogu.
Uskonto on ihmislajille luonteenomainen merkki
Ihmisillä on aina historiansa aikana ollut uskonto. Ihminen on halunnut sitoutua, johonkin itseään suurempaan olentoon tai voimaan ja kohdata tämän yliluonnollisen olemassaolon elämässään. Tähän sitoutumiseen liittyy vastavuoroisuus. Minä palvelen sinua, sinä täytät toiveitani ja tarpeitani. Sitoutuessaan jumalaan/ jumaliin ihminen on myös voinut tietää, mikä on oikein ja väärin ,sillä yliluonnollinen on ilmaissut tahtonsa. Ihmisyhteisössä eläminen on helpottunut, kun yhteisöllä on ollut samat käsitykset oikeasta ja väärästä. Tämän tietonsa oikeasta ja väärästä ihmiset ovat siirtäneet suullisesti ja myöhemmin kirjallisesti seuraavalle sukupolvelle. Pyhät kirjat ovat syntyneet.
Uskonnot vastaavat perimmäisiin kysymyksiin
Uskonto vastaa kysymyksiin, joita ihmiset aina ,ajasta ja paikasta huolimatta, ovat kysyneet. Miten maailma on syntynyt? Kuka minä olen? Mitä olen ollut ennen syntymääni? Mitä minulle tapahtuu kuoleman jälkeen? Mikä on elämäni tarkoitus? Miksi minulla on vastoinkäymisiä, kärsimyksiä, jota en ole itse aiheuttanut itselleni? Edelleenkin 2000-luvun ihminen kysyy näitä kysymyksiä ja etsii niihin vastauksia. Puhumme perimmäisistä kysymyksistä ja totuudenetsijöistä. Nykyihminen etsii vastauksia useista uskonnoista. Vieraisiin uskontoihin tutustuminen auttaa myös ymmärtämään omaa uskontoa .
Nämä sivut kertovat eri uskontojen antamista vastauksista.
Uskontojen vaikutuksesta maailmassa on saatu aikaan paljon hyvää: Epäitsekästä toimintaa toistenhyväksi, maailman vaikuttavimpia taideteoksia, musiikkia, kirjallisuutta, rakennustaiteen aarteita.
Silloin, kun hallitsijat ovat ottaneet uskonnon käyttöaseekseen, ovat ihmiset venyneet hirvittäviin tekoihin toisiaan kohtaan. Niin ristiriitaista, mutta niin valitettavan totta: Uskonto on erittäin käyttökelpoinen väline vihan lietsomiseen eri tavoin uskovien keskuuteen.
On tärkeää tuntea eri uskontoja,
sillä ne kertovat ihmisten pyhinä pitämistä asioista.
Harva asia saa aikaan niin paljon pahaa kuin toisen ihmisen pyhinä pitämien asioiden loukkaaminen.
Uskonto on osa ihmisen minuutta.
Uskontojen olemuksen varjopuolia on niiden pyrkimys eristäytyä ja erottua toisistaan. Kuitenkin modernissa maailmassa on yritetty siirtyä myös uskontojen vuoropuheluun.
Tapoja luokitella uskontoja
RELIĢIJAS KLASIFIKĀCIJAS VEIDI
A. Izplatība
1. Universālās reliģijas ir visā pasaulē piemēram, kristietība un islāms
2. Etniskās reliģijas ir reliģijas, no kurām cilvēks ir dzimis. Viņi ir kas saistīti ar kādu tautu vai cilti un dod saviem biedriem, kā arī nacionālajiem ka reliģiskā identitāte. Piemēram, jūdaisms.
B. Svētās grāmatas
1. Reliģiskās reliģijas ir reliģijas, kurām ir sava svētā grāmata, kas satur reliģijas pamatdoktrīnas un nosaka pareizas uzvedības modeli. Katrai lielākajai pasaules reliģijai ir sava svētā grāmata.
2. Dabiskās reliģijas ir reliģijas, kurām trūkst svētās grāmatas. Tie ir bijuši tipiski cilšu kopienām, kurām nav bijušas lasītprasmes prasmes. Tipisks piemērs ir seno somu reliģija, kur zināšanas kā mutvārdu ģenētiskā informācija tika nodotas nākamajai paaudzei.
C. Dieva uztvere
1. Politeistiskās reliģijas ir reliģijas, kurās sastopami daudzi dievi. Dievi var veidot dievu ģimenes. Pie šādām reliģijām pieder daudzas Tālo Austrumu reliģijas, piemēram, hinduisms.
2. Monoteistiskās reliģijas ir reliģijas, kurās tic tikai vienam Dievam. Visi "Ābrahāma mantinieki", tas ir, jūdaisms, kristietība un islāms, ir šādas reliģijas.
3. Panteistiskās reliģijas ir reliģijas, kurās tiek uzskatīts, ka dievība ir visā pasaulē, piemēram, šintoisms.
4. Ateistiskās reliģijas neatzīst neviena dieva esamību. Piemēram, sākotnējais budisms.
RELIĢIJAS DIMENSIJAS
