Luonnonuskonnot Hindulaisuus Buddhalaisuus Taolaisuus Kungfutselaisuus Shintolaisuus Juutalaisuus Islam
LUONNONUSKONTOJEN - OMINAISPIIRTEITÄ VARHAISKANTAISTEN, KIRJOITUKSETTOMIEN KULTTUURIEN USKONNOT
TAM NAV SVĒTĀS GRĀMATAS
Reliģijas, kurām nav savas svētās grāmatas, sauc par dabiskajām reliģijām. Šīs reliģijas radās pirms lasītprasmes izgudrošanas un bieži vien ir saglabājušas saikni ar tehniski augstākām kultūrām to ģeogrāfiskā attāluma dēļ. Vispazīstamākie mūsdienās dzīvojošie pamatiedzīvotāji ir Austrālijas aborigēni, Ziemeļamerikas navaji, Sibīrijas pamatiedzīvotāji un Āfrikas bušmaņi, Kanādas inuīti un Jaunzēlandes maori. Arī seno somu reliģija bija dabiska reliģija. Dabiskās reliģijas nav vienādas, bet gan to reliģiskās tradīcijas un paradumi var būt ļoti dažādi. Tomēr viņiem ir daudz kopīga:
Mutvārdu tradīcija kā kopienas spēks
Tā kā svētos tekstus nevarēja izveidot rakstiski, viss reliģiskais materiāls bija jānodod mutiski nākamajai paaudzei un saglabātas atmiņā. Tā kļuva par mutisku tradīciju pamazām poētisks, jo to bija vieglāk atcerēties un vajadzības gadījumā atsaukt atmiņā.
RITUĀLI, RITUĀLI
Mītu satura zināšanas bija nepieciešamas dažādu rituālu organizēšanai. Katrā kopienā bija kāds gudrais šamanis ar cieņu pret sabiedrību un absolūtu autoritātes pozīciju, viņš bija rituālu speciālists un to veicējs. Šīs shematiskās aktivitātes varētu organizēt, piemēram, lai nomierinātu dievus vai garus, pateiktos par labu laupījumu ( upurēšanas rituāli ) vai kad ģimenē piedzimst bērns, jaunieša pāreja no bērnības uz pieaugušu vecumu , vīrietis un sieviete sāka dzīvot kā pāris vai nomira. Pēdējos sauc par pārejas strīdiem.
Gada cikls ietvēra daudz rituālu, īpaši lauksaimniecības kultūrās, kad sākās sēja un saistībā ar ražas novākšanu ( kalendāra rituāli ).
Rituāliem bija nepieciešama kopiena, un indivīdam bija vajadzīga kopiena, lai tos aizsargātu. Pat nāve neatgriezeniski neizcēla cilvēku no kopienas, taču tika uzskatīts, ka mirušais joprojām seko savas ģimenes un cilts dzīvei. Pret senčiem bija jāizturas ar cieņu, kas izpaudās bēru rituālos un vēlāk mirušā pieminēšanā. Pēc nelaiķa domām, kapā varētu likt ļoti vērtīgas nepieciešamās lietas un pārtiku turpmākai dzīvei. Ar šīm darbībām savu laimi vēlējās nodrošināt arī dzīvi palikušie radinieki. Ja mirušais nebija apmierināts ar savu ārstēšanu, tika uzskatīts, ka viņš izraisa kaut ko sliktu.
MANA, PĀRDABISKS SPĒKS
Mana, ko saprot kā pārdabisku spēku, tika aizsargāta pret ļaunajiem pārdabiskajiem spēkiem. Mana var atrast noteiktās vietās: īpašos akmeņos, avotos, kokos, dzīvniekos, piemēram, somiem lācis bija svēts dzīvnieks . Cilšu vadoņiem un samaniem bija mana , ar kuras spēku viņi varēja dziedināt vai kontrolēt, sazināties ar pārdabiskajiem spēkiem . Somu tradīcijā vārds cilvēki ir Mana jēdziena ekvivalents. (trīs, ar spēku un spēku). Daži joprojām uzskata, ka amuleti nes veiksmi un patur tos pie sevis. Tāpēc amulets satur manu. Bez manas nevarētu praktizēt maģiju , tas ir, piespiest pārdabiskus spēkus rīkoties pēc vēlēšanās. Maģija bija vajadzīga daudzām lietām. Burvestības saturēja arī manu, un tās varēja izmantot zivju vai medību veiksmes iegūšanai. Burvestības savaldīja ļaunos garus un piesaistīja veiksmi. Dažkārt tika meklētas burvestības ļaunums citiem, tad runā par melno maģiju.
Cilvēki, dzīvnieki vai vietas, kas, domājams, ir mana, bija tabū. Tabu ietver arī svētā klātbūtni . Ja kāds bija tabu, to nedrīkstēja aiztikt, jo Mana varēja izplūst un kaitēt krācēm. Tabu noteikuma pārkāpējam bija jānes upuris sev un savai ciltij.
Cilvēks vienmēr ir uzdevis jautājumu: kā radās pasaule, cilvēki, augi un dzīvnieki? Kāpēc dārd pērkons, kāpēc spīd saule? Pamatiedzīvotājiem bija savas atbildes uz tiem. Tādus stāstus sauc par mītiem . Somu mīts vēstīja, ka pasaule ir dzimusi no saplīsušas olas.
PANTISTISKĀ DIEVA IZPRATNE
Tiek uzskatīts, ka dievība ir bezpersonisks spēks, kas sastopams visur dabā. Indiāņiem bija grūti saprast, ka kāds vēlas iegūt zemi. Dabas animācija jeb animisms bija raksturīga dabiskajām reliģijām. Indiāņi runāja par dzimteni, somi par dzimteni. Dažādām dabas vietām: akmeņiem, avotiem, mežam, zvaigznēm utt. bija savas garīgās būtnes, kas bija šo vietu īstie īpašnieki vai turētāji.
Pašlaik dabisko reliģiju piekritēji ir aptuveni 370 miljoni jeb 3,6% no pasaules iedzīvotājiem.
