TEMPLIS - MANDIRS UN VINGRINĀJUMS
HINDUISMS NĀKUMU DZIMŠANA RASTI CILVĒKA MĒRĶIS KASTES DZĪVES CIKLA FESTIVĀLS KALENDĀRĀS FESTIVĀLI UN PILOTI DIEVA IZPRATNE SVĒTĀS PILSĒTAS SVĒTĀS ĒKAS VIDEO
Tāpat kā citās reliģijās, tempļi galvenokārt ir Dieva vai dievu un cilvēku tikšanās vieta. Tās vienmēr ir bijušas arī savas vides un kultūras reprezentācijas vietas. Pat pilsētplānošanā tempļi jau sen ir iekļauti Indijā konts.
Neatkarīgi no tā, vai celtnieks bija valdnieks, privātpersona vai kopiena, tas ir vienmēr celt templi prasīja lielus finansiālus upurus. Pats templis var tikt saglabāts kā upura dāvana dieviem / dieviem, galu galā tempļi ir dievu mājas, mājas, kur dzīvo dievs / dievi, kur cilvēki nāk satikt un pielūgt tos.
Templis ir svēts, kad priesteri ir veikuši tempļa iesvētīšanas ceremoniju un iesvētītie dievu tēli un statujas ir novietoti vietā. Hinduistu tempļi parasti ir veltīti kādam no tempļa "galvenajiem dieviem", bet templī tiek pielūgtas arī citas hinduistu dievības.
Foto: Kristofers Victory CCBY-SA 3.0 Lakšmanas templis Indijā
Nākotne templis ir rūpīgi projektēts saskaņā ar Svēto Rakstu noteikumiem un Visuma hinduisma doktrīnu. Stāvu plāns atgādina mandalu. Galvenais ir aplis un kvadrātveida telpas. Tempļa vidējais laukums (= Visuma kodols) ir veltīts dieva Brahmas kontrolei. Ap šo laukumu atrodas galveno dievu un 32 mazāko dievu ārējais perimetrs. Tie atspoguļo cilvēku pasauli. Šī apļa stūros stāv dikpalas (dievu grupas), no kurām ir četras. Viņi sargā četrus galvenos gaisa virzienus Visumā. Caur šiem apļiem dievlūdzēji krīt uz tempļa svētnīcu preces. Svētceļnieki var staigāt pa kolonādi, kas uzbūvēta ap tempļa svētnīcu. Parasti tempļa teritoriju ieskauj augstas sienas, kas paredzētas, lai norobežotu mierīgu vietu cilvēkiem un dieviem.
Foto: Pixabay Jason Goh
Tikšanās ar dieviem templī
Ticīgais var praktizēt dievbijību Mandirās vai nu viens pats, vai kopā ar citiem (puja)
Pirms ierašanās templī dievlūdzējs rūpīgi nomazgājas, jo, veicot rituālus, viņam jābūt arī fiziski tīram. Ieejot templī, viņš piezvana zvanu, lai piesaistītu dievu uzmanību. Viņam līdzi ir upurēšanas dāvanas, lai iepriecinātu dievus, kas var būt ziedi, vīraks, ēdiens, geketes (tad pielūgsme tiek saukta par arati) vai nauda. Savu dāvanu viņš novieto elku vai statuju priekšā. Lielos tempļos var palīdzēt tempļa priesteri.Ticīgais lasa lūgšanas. Priesteri atrodas pie altāriem un sniedz jau upurētos un svētītos upurus pielūdzējam (Prasada) un izdara zīmi uz pielūdzēja pieres no sarkana pulvera vai pelniem (tikkas zīme)
Pudža jeb grupu garīgās prakses templī var būt trīs formās:
Bhadžanu vai himnu dziedāšana, kas ietver zvanu un tamburīnu zvanīšanu, daži dalībnieki var dejot, priesteris lasa fragmentu no Bhagavadgitas un beidzot nolasa lūgšanu par mieru.
Arti apsveikums: priesteris uz paplātes noliek 5 sveces, kas nozīmē piecas elementi: uguns, zeme, gaiss, ēteris un ūdens. Ticīgie tur rokas virs liesmām, tad uz galvas, lai saņemtu sev spēku un Dieva svētību.
Hawan nozīmē upurēt uguni. Tas izmanto koksni, kamparu un govs sviestu bifeļu piena tauki. Priesteris nodod uguni uz altāri, kas simboliski attēlo Dievu mute, kas norij upuri pirms tā. Pēc tam tiek lasīti fragmenti no balsojumiem, kam seko priestera un citu dalībnieku svinīga nomazgāšanās, kas simboliski nozīmē viņu tīrību Dieva priekšā.
Vakara noslēguma ceremonija ir priestera veiktā gulētiešanas ceremonija, kurā priesteris aiznes Dieva statujas, lai vispirms nomazgātos un pēc tam, skanot bungām un zvaniņiem, gulētu blakus laulātajiem.
Nodošanos var praktizēt ikdienā arī pie mājas altāra savās mājās.
Avoti: Jordan Michael, Oriental Wisdom, 52.-53.lpp
Clarke PeterB, The Religions of the World Funds of the Living Faith 139. lpp
Kīns Maikls: Lielās pasaules reliģijas 22.-23.lpp