PAPIRUSS
Agrākie Bībeles teksti ir rakstīti uz papirusa. Šis rakstāmmateriāls tika izmantots kopumā 4000 gadu.
Papiruss turpina nedaudz augt Ēģiptē, Nīlas ziemeļu daļas krastos. Senajā Ēģiptē to plaši izmantoja kā noderīgu augu. No tā tika iegūtas mājas un laivu celtniecības materiāls, paklāji, sandales, grozi. Ziedkopas var izmantot māju, tempļu un kapu dekorēšanai. Narkotikas tika ņemtas no stublāja serdes. Sakneņi tika izmantoti kā pārtika.
Senajā Ēģiptē papirusa eksports bija valsts ekskluzīvas tiesības. Pirmā informācija par papirusa ražošanu vēl ir gaidāma no 22-29 AD.
Papirusa ražošana
Pēc tam, kad augs tika izņemts no ūdens, tika noņemta miza. Kāta serdes daļa tika vertikāli sagriezta plānās apmēram 2 cm platās sloksnēs, kas novietotas blakus uz gludas virsmas. Otrs sloksņu slānis tika novietots šķērsām virs iepriekšējām. Pēc tam sloksnes sasita ar āmuru un izrullēja sausu. Ražošanā līme nebija nepieciešama, jo Papyrus serde saturēja pašu līmi.
Loksnes varēja savienot kopā, līmējot malas. Tādā veidā varēja izgatavot līdz pat 40 metrus garus papirusa ruļļus. Teksts bija rakstīts uz ruļļa iekšpuses, jo tur joslas bija horizontālas.
Arī mūsdienās Ēģiptē joprojām ražo papirusu, galvenokārt tikai tūristiem kā paraugu un suvenīru.
Izmantots kā teksta avots: Marjatta Lassig raksts Helsingin Sanomat 19. novembrī. 1983. gads
Papyruksen valmistus
Kun kasvi oli irrotettu vedestä ,siitä poistettiin kuori. Varren ydinosa leikattiin pystysuoraan ohuiksi noin 2 cm levyisiksi suikaleiksi, jotka asetettiin sileälle alustalla vierekkäin. Toinen kerros suikaleita asetettiin poikittain edellisten päälle. Tämän jälkeen suikaleita hakattiin nuijalla ja kaulittiin kuivaksi. Valmistuksessa ei tarvittu lainkaan liimaa, koska papyruksen ydin sisälsi itse liimaavaa ainetta.
Arkit voitiin liittää toisiinsa sivuista liimaamalla. Tällä tavoin voitiin tehdä jopa 40 metriä pitkiä papyruskääröjä. Teksti kirjoitettiin käärön sisäpinnalle, koska siellä suikaleet olivat vaakasuorassa.
Nykyäänkin Egyptissä valmistetaan vielä papyrusta, lähinnä vain turisteille näytteeksi ja matkamuistoiksi.
Tekstilähteenä käytetty: Marjatta Lassigin kirjoitusta Helsingin Sanomissa 19.11. 1983