RAKSTS

​

Korāns cēlies no arābu vārda qur ´an, kas nozīmē lasīšana. Saskaņā ar islāmu oriģinālais Korāns ir ar Allāhu debesīs. Korāns, ko Muhameda eņģelis saņēma caur Gabrielu, ir šī debesu Korāna kopija un tāpēc satur mūžīgo un  nepārprotama patiesība.  Autentisks ir tikai arābu Korāns, tulkojumi ir paredzēti tikai interpretācijai.

​

Mūsdienās liela daļa musulmaņu nerunā arābu valodā. Šī iemesla dēļ Korānā līdzās arābu tekstam ir iespiests tulkojums tautas valodā, ko musulmaņi uzskata par interpretāciju.

​

Vai pats Muhameds ir uzrakstījis kādu no savām atklāsmēm? Vai pravietis zināja, kā rakstīt? Zinātnieki uzskata par iespējamu, ka atklāsmes tika reģistrētas jau Mekas periodā, bet Medīnas periodā Muhamedam noteikti jau bija sekretāri, kas atklāsmes pierakstīja rakstiskā veidā.

​

Pēc Rietumu zinātnieku domām, Korāna teksti varētu tikt apkopoti aptuveni 100 gadus pēc Muhameda nāves, citi krājumu datējuši ar 30-40 gadiem pēc Muhameda nāves.

Pravietis Korānā tiek saukts par "ummi", kas tiek saprasts kā "piederība tautai, kas nav lasījusi Svētos Rakstus", pretstatā ebreju rakstu mācītājiem. Tomēr islāma tradīcija vēlas uzskatīt Muhamedu par analfabētu un uzsvērt Korāna neatkārtojamību.

(Hämeen-Anttila: Ievads Korānā 77.-78. lpp.)

LIETOŠANA UN NOZĪME

​

Kad musulmanis paņem Korānu rokā, viņš noliecas, lai to noskūpstītu, un tikai tad sāk to lasīt.

​

Korāns tiek lasīts deklamējot  mošejās, laulībā, bērēs un privātā garīgajā kalpošanā. Tiesā zvērests tiek dots ar Korāna roku  ir musulmaņu morāle  un sociālā dzīvesveida pamats. Tas veido katra musulmaņa identitāti un rada saikni starp visiem musulmaņiem visā pasaulē.

​