Vecā Derība Jaunā Derība Jaunās Derības dzimšana Jaunās Derības dzimšana Evaņģēliji farizeji saduķeji Esēņi Zeloti UT personas Apustulis Pāvils Pāvila misijas braucieni ar kartēm
Apustuļa Pāvila misijas braucieni ar kartēm
Pirmā misija 45.-47
Ceļojums sākas Antiohijā, kur Pāvils bija bijis 14 gadus.Šajā draudzē pārsvarā bija nejūdu kristieši (šeit kristieši vārdu pirmo reizi). Barnaba bija draudzes vadītājs, kas atbalstīja Pāvilu. Draudze nosūtīja viņus uz Kipras salu un no turienes uz Pergeju Mazajā Āzijā, Antiohiju Pisidijā, Listru, Derbi un Ikoniju. Ceļotāji vienmēr sāka savu sludināšanu vispirms ar diasporas ebrejiem, taču guva nelielus panākumus. Ja nāca veiksme, citi mudināja celties, Reizēm viņus uzskata par Zeva un Hermesa dieviem, reizēm nomētā ar akmeņiem līdz nāvei. Kad viņi atgriezās, viņi pastāstīja draudzei, ka Dievs caur viņiem ir paveicis lielas lietas un ka Dievs ir atvēra ticības durvis neebrejiem.
Otrā misija 49-51
Kapadokijas ainavas
Pēc Pāvila teiktā, Sīla dosies šajā ceļojumā, un Timotejs pievienosies Listrai.
Troadā Pāvils redzēja vīziju, ka kāds maķedonietis viņu sauca uz Maķedoniju, jūras otrā pusē. Šeit var būt iesaistīts arī Lūks. Ceļotāji seko skatam un ar laivu dodas uz Grieķijas ziemeļiem (mūsdienās) uz Neapoli un no turienes uz Filipīnām . Šeit viņi saņem pirmo Eiropas konvertētāju, purpursarkano tirgotāju Lidiju. Verdzenes atbrīvošana no zīlēšanas gara ceļotājiem sagādā grūtības, jo saimnieks zaudē ienākumus. Izceļas strīds, un varas iestādes saputo Polu un ieslodz partiju cietumā. Zemestrīce viņus atbrīvo, un cietuma apsargs pieņem kristietību.
Ostas pilsētā Tesalonikā viņiem ir atļauts dzīvot Jāsona mājā, un tesaloniķiešus interesē Pāvila runas. Tomēr ebreji sacels pret viņiem dumpi, un viņiem nakts vidū būs jābēg uz Beroiju. Pāvils uzskatīja, ka bereieši ir visatvērtākie nekā tesaloniķiešiem, taču panākumi bija mazi, jo ieradās ebreji un tie sekoja Tesalonikas ļaudīm un sacēla ļaudis pret tiem. Pāvils turpināja ceļu viens
Atēnas.
Pāvils bija šausmās par visiem pilsētas elku tēliem un ieraudzīja altāri ar uzrakstu "Nepazīstamam Dievam". Viņš teica savu runu par šo tēmu. Areiopags padomes priekšā, kur daži epikūriešu un stoiķu filozofi viņu bija nogādājuši pēc strīda ar viņu. Runa izraisīja interesi dažos, piemēram, Dionīsā, Areiopagas tiesas loceklī. Atēnas Pāvilam nepiedāvāja lielākus panākumus.
No Atēnām Pāvila ceļojums turpinājās uz Korintu, no kurienes viņš aizveda precētu pāri Akvilu un Priskilu. Šeit viņš pavadīja pusotru gadu un nopelnīja iztiku kā telšu taisītājs. Šeit viņš arī uzrakstīja savu vēstuli tesaloniķiešiem, iespējams, 51.–52. Arī šeit ebreji viņu nostādīja autoritātes, komandiera Gallio priekšā, kuram nerūpēja ebreju apsūdzības.
Ceļojums turpinājās uz Efezu, kur Pāvils ilgi nekavējās, jo viņš steidzās uz Cēzareju, uz Jeruzalemi un uz izbraukšanas vietu, uz baznīcu Antiohijā.
Trešā misija 52-56
Pāvils vēlējās pamest Antiohiju, savu dzimto draudzi, lai pārbaudītu viņa dibināto draudžu stāvokli. Viņš devās pāri Mazajai Āzijai uz Efezu, kur Akvila un Priskilla, ar kurām viņš bija saticis savā iepriekšējā ceļojumā, turpināja savu misiju.
Pāvila laikā Efeza bija liela rosīga ostas pilsēta. Tur atradās lielisks dievietes Artemīdas templis, viens no septiņiem pasaules brīnumiem. Joprojām ir teātris, kas piesaista 24 000 cilvēku. No ostas uz teātri veda 600 metru garš lielisks ceļš. Jo vairāk Pāvils pieņēma kristietībā pievērstos, jo mazāk cilvēki nopirka dieva Artemīda statujas. Tas bija tas, par ko viņu veidotāji, sudrabkaļi, satraucās un sacēla dumpi teātrī Pret Paulu. Taču Roma ir tiesiska valsts, un amatpersonām ir atļauts apspiest nemierus, atsaucoties uz juridiskām sankcijām.
Efezā viņš satiek arī Apollu, kurš sludina evaņģēliju, bet nav dzirdējis neko citu kā tikai Jāņa kristības. Efesas kristieši labo viņa uzskatus.
Kad Pāvils nedrīkst pierunāt ebrejus sinagogā, viņš pamet sinagogu un dodas mācīt Tirannus āķi, kur darbs turpinās divus gadus.
Ceļojums turpinājās uz Maķedoniju, kur Pāvils iedrošina savus brāļus. Atceļā viņš vairs nevēlas doties uz Efezu, bet lūdz šīs draudzes vecākos uz Milētu. Šeit viņš saka viņiem atvadu runu, kurā viņš prognozē savu likteni. Viņš atgādina, ka vienmēr ar savu darbu ir ieguvis savu maizi un devis to trūcīgajiem.
Pasažieri izbrauc ar kuģīti uz pāreju uz Pataru, kur notiek kuģa maiņa uz Tyre. Šeit Pāvils saņem pirmo brīdinājumu, ka viņam nevajadzētu doties uz Jeruzalemi, bet viņš atbild: "Es esmu gatavs važām un nāvei Jeruzalemē Kunga Jēzus vārda dēļ."
Jeruzalemē
Jeruzalemē Pāvils steidzas satikt Jēkabs bija dzirdējis par bīstamām baumām, kas klīda pilsētā, ka Pāvils, pārvietojoties starp pagāniem, arī mudinājis ebrejus atteikties no Mozus bauslības. Un Pāvils tam piekrita un runāja tempļa priesteriem, kas noteica laiku priesterībai. Un notika, kad Pāvils ienāca svētnīcā, daži jūdi viņu ieraudzīja, iegāja viņā un apskāva Pāvilu. Pāvila dzīvību izglābj Klaudijs Lisijs, Romas armijas komandieris tuvējā Antonijas pilī. Viņš ieslodzīja Pāvilu, bet vispirms ļauj viņam runāt ar pūli. Pavēlniekam ir skaidrs, ka Pāvils ir Romas pilsonis, un šī iemesla dēļ viņš, neskatoties uz pūļa prasībām, nevar Lai pātagu Pāvilu. Komandieris aizveda Paulu uz kazarmām drošībā no pūļa niknuma.
ķeizargrieziens
Komandieris uzzina par ebreju sazvērestību pret Pāvilu un paņem Pāvilu bruņoti karavīri nodrošināja aptuveni 100 kilometrus attālo Cēzareju, kur dzīvoja romiešu gubernators Antonijs Fēlikss. Cēzarejas laiks Pāvilam ir ilgs ieslodzījums.Nomainās pārvaldnieks un neviens īsti nezina, ko ar Pāvilu darīt. Pāvils savā lietā lūdz Romas imperatoru, jo viņam kā Romas pilsonim ir tiesības to darīt.” Gubernators Fēsts saka: "Tu esi vērsies pie imperatora, tāpēc ej imperatora priekšā."
Ieslodzītais pret Romu
Ieslodzītie tika nodoti simtnieka Jūlija uzraudzībā. Kuģis tiek mainīts vairākas reizes dažādās ostās, un visbeidzot, Mirras ostā viņi uzkāpj uz kuģa ar graudu kravu Itālijā.Septembra vētras sākas ar ceļotājiem pa Krētu. Kuģis Vidusjūrā kuģo četrpadsmit dienas. Ikviens baidās, ka kuģis nonāks uz bīstamām smilšu sloksnēm, tāpēc kuģa krava ir jāatvieglo. Graudi tiek iemesti jūrā un kuģis iegrimst smilšu joslā, seklā līcī, Pasažieri nokļūst Maltā.
Maltas iedzīvotāji labi izturas pret cietušajiem kuģiem. Pauls iekur ugunskuru, bet no zaru vidus iznirst zariņš. Tas iekož Paulam rokā, bet Paulam nekas nenotiek. Notiek vēl viens brīnums: Pāvils dziedina Publija, salas galvenā ierēdņa, tēvu. Kopumā kuģa avārijām uz salas jāpavada trīs mēneši, pirms viņi to varēs turpināt savu ceļojumu
uz Romas pusi..
Kuģis viņus ved uz Sirakūzām, no turienes uz Regium Itālijas bagāžas nodalījuma galā un no turienes uz Puteoli. No šejienes ceļotāji dodas pa Via Appia uz Romu. Jau pirms Romas kristieši, kas dzīvoja Romā, tikās ar Pāvilu. Tātad Romā jau pirms Pāvila ierašanās bija kristiešu draudze.
Romā Pāvilam ir atļauts dzīvot savā īrētā dzīvoklī cietumsarga uzraudzībā. Acīmredzot ieslodzījums ir bijis brīvs, jo Pāvils varēja brīvi uzņemt svešiniekus un “Viņš sludināja Dieva valstību un mācīja, kas ir Kungs Jēzus Kristus, atklāti un jebkuram bez aizspriedumiem. "