LITURGIA = DIENAS DIENESTS,
Saistībā ar liturģiju ir Euharistija. Tas tiek piegādāts katru svētdienu un valsts svētku dienu.
Liturģijas daļas:
1. Proscomides
Vārds nozīmē veiktspēju. Baznīcas pirmsākumos un vēl joprojām dažās valstīs cilvēki vakariņās nesa maizi un vīnu. Kas palika pāri, tika izdalīts pretī liturģijai pēc baznīcas cilvēkiem.
Mūsdienās proskomoms attiecas uz liturģijas daļu, kurā priesteris gatavo sakramentu iesvētīšanai uz sānu galda aiz ikonostāzes uz altāra.
Dievgalda maize ir audzēta kviešu maize. No mīklas veido mazas apaļas maizītes, no kurām priesteris ar nazi paņem daļas vakariņām. Atlikušie gabali veido antidoru jeb baznīcas maizes gabaliņus, kurus pēc liturģijas izdala baznīcas ļaudīm.
2. Mācīto liturģija
Agrīnās baznīcas laikā tiem cilvēkiem, kuri vēl nebija kristīti, bija atļauts piedalīties šajā liturģijas daļā, lai apgūtu kristīgo mācību.
Šajā daļā ietilpst neliels eskorts, kurā priesteris nes evaņģēlija grāmatu no altāra ikonostāzes priekšā un no turienes atpakaļ uz altāri. Priestera priekšā tiek nesta degoša svece, lai paustu Jēzū dotā evaņģēlija gaismu.
Dienas vēstule un evaņģēlijs tiek izmantoti kā lasāmteksti. Priestera sprediķis ir saistīts ar šodienas evaņģēlija tekstu. Lūgšanas tiek lasītas mācīto, ticīgo, slimo un mirušo vārdā. Šajā ektēnijā koris dzied starp katru lūgšanu, lai Kungs apžēlojies vai Kungs.
3. Ticīgo liturģija
Šī sadaļa sākas ar draudzes kopīgi dziedātu ķerubu himnu, kuras laikā notiek liels eskorts. Vakarēdienu priesteris no altāra sānu galda nes cauri baznīcas zālei, lai to iesvētītu uz altāra galda. Pēc tam draudzes ļaudis kopā dzied ticības apliecību, kam seko liturģijas vissvētākā daļa – Euharistija jeb pateicības upuris. Priesteris lūdz, lai Svētais Gars vienmēr pārvērš maizi un vīnu par Kristus miesu un asinīm. Garīdznieki bauda vakariņas pie altāra, pēc tam baznīcas ļaudis to saņem baznīcas zālē. Maizi un vīnu sajauc kopā un izdala ar karoti. Visbeidzot, saskaņā ar mūsu krievu tradīcijām mēs esam sadalīti baznīcas maizes gabaliņus un dzert vīnu, kas sajaukts ar ūdeni. Liturģijas beigās baznīcas ļaudis skūpsta priestera roku.
Baznīcas maize
ICXP = Kristus monogramma
NIKA = Viņš uzvar
VIGILIJA
= Pakalpojums jāsniedz naktī pirms svētdienas vai valsts svētku dienas
Vigilia mērķis ir kalpot kā savienojošais tilts uz nākamajā dienā svinamo liturģiju.
Vigīlijas daļas
1. Apkalpošana ar nosacījumiem
Nosacītās kalpošanas saturs ir pasaules radīšanas, grēkā krišanas un Jēzus otrās atnākšanas gaidīšanas apraksts. Pasaules radīšana attēlota priestera vīraks pie altāra. Dieva Gars pārvietojās pa ūdeņiem pirms pasaules radīšanas.
Skaistais stāvoklis ir iekļauts šajā vigīlijas daļā. Dziesma jau ir mantota no baznīcas mocekļu nāves.
Visbeidzot, priesteris aizlūdz visu to vārdā, kam nepieciešama palīdzība. Pēc tam viņš svētī piecas maizes, kviešu graudu, tasi eļļas un kausu vīna uz galda baznīcas centrā. Šis ir atgādinājums par agrīnās baznīcas laiku, kad Vigilija varēja ilgt visu nakti un tad draudzei reizēm bija jāēd.
2. Rīta dievkalpojums
Kad maizes svētīti, baznīcas gaisma tiek izslēgta, lasītājs turpina lasīt heksapsalmus (sešus psalmus)
Gaismas tiek ieslēgtas un sākas sadaļa, kurā attēlota Glābēja augšāmcelšanās. Tas ir atspoguļots evaņģēlija tekstos, vīraks, kas simbolizē šķīstīšanu un lūgšanu. Baznīca skūpsta evaņģēliju ar Kristus augšāmcelšanās ikonu. Priesteris rindā svētī tos, kas nāk pie viņa ar krustu.
3. Pirmais brīdis
Pirmais brīdis ir vigīlijas noslēdzošā daļa. Tiek izslēgtas gaismas un tiek lasīti psalmi un lūgšanas, kas saistīti ar svētdienas liturģiju. Beidzot dziesma tiek dziedāta uzvarošajai Dievmātei, uzvarošajai armijas vadītājai..... Dziesmas izcelsme ir pateicība Konstantinopoles iedzīvotājiem par glābšanu no iekarotājiem.